Smaller Default Larger

Izzināt Bolderājas kultūrvidi bija saistoši - audzēkņi pētīja senās ēkas, to vēsturi un attēloja tās savos radošajos darbos.

Marijas Tučes audzēkņi ne tikai zīmēja apkaimes namus un baznīcas, bet arī sacerēja teikas par Bolderājas ielu rašanos. Lasīt bērnu uzrakstītās teikas ir saistoši un interesanti.

Radošie darbi tika veidoti sabiedrības integrācijas projekta “Izzini un iepazīsti seno Bolderāju” ietvaros.

Ēku stāstu bilžu galerija aplūkojama ŠEIT

Teikas par Bolderājas ielu rašanos

Kā radās Lielupes iela.

Man šķiet, ka Lielupes ielas nosaukums radās tādēļ, ka mūsu apkārtnē ir lielas upes. Visas lielas! Bolderājas tuvumā ir Daugava, Lielupe, Buļļupe. Tā radās ielas nosaukums.

Senos laikos cilvēki pie upes gāja pa pļavu. Bet viņi gribēja iet pa ielu. Aizgāja pie Dieva un paprasīja- lai nosūtot viņiem ielu, pa kuru iet pie upes. Dievs iedeva Lielupes ielu.

 

Kā radās Zvīņu iela.

Sensenos laikos Bolderājas ķēniņvalstī valdīja ķēniņš Grīva Cilvēki zvejoja zivis. Zvejnieki tās tīrīja un sālīja. Bija izveidojies zvīņu kalns, tas nejauki smakoja. Ķēniņš brauca garām, ieraudzīja to un pateica, ka tas kalns atradīsies  Zvīņu ielā.

 

Kā radās Ievas iela.

Reiz senos laikos kādā Bolderājas pļavā atradās maza būdiņa., kurā dzīvoja maza meitenīte. Viņa katru dienu gāja pastaigāties. Tur ziedēja daudz ievu. Meitenei ienāca prātā ideja, ka šo ielu varētu nosaukt par Ievas ielu. Tā to sauc vēl šodien.

 

Kā radās Gobas iela.

Reiz senos laikos Bolderājā bija liels mežs, kur auga dažādi koki. Bet tad to izcirta. Cilvēki aizgāja pie Dieva un prasīja , ka gribot atpakaļ mežu. Dievs teica-“’ Nevajadzēja izcirst visus kokus!!! Es jums došu tikai vienas sugas kokus- gobas!!’” Tā tanī vietā radās Gobas iela.

 

Kā radās Mencu iela.

Reiz senos laikos dzīvoja zvejnieks. Viņš daudz zvejoja. Visvairāk viņš zvejoja mencas. Tā vieta, kur viņš dzīvoja , tika nosaukta par Mencu ielu.

 

Kā radās Mencu iela.

Reiz visām ielām, izņemot vienu, bija nosaukumi. Ielā bez nosaukuma tirgoja mencas. Tās bija lielas un garšīgas! Visi pirka mencas un tās slavēja. Cilvēki nolēma šai vietai dot Mencu ielas nosaukumu.

Sensenos laikos zvejnieku ciematā Bolderājā neķērās zivis. Nabaga zvejnieki nezināja kā pabarot ģimenes. Viņi sāka cītīgi lūgt Dievu un Dievs uzklausīja. Jūrā sacēlās briesmīga vētra. Zvejnieki domāja, ka ar savu lūgumu sadusmojuši Dievu. Bet liels bija viņu pārsteigums, ka jūra atkāpās un mencas piepeldēja pie krasta. Tas nozīmēja, ka viņi ir glābti. Kopš tā laika to vietu sauc par Mencu ielu.

 

Kā radās Zvejnieku iela.

Reiz viens zvejnieks noķēra pilnu spaini ar zivīm. Nevienam citam tā neveicās. Visi brīnījās , ka viņam zivis ķeras, bet citiem nē. Kaimiņi pievērsās makšķerēšanai. Makšķerēja visi. Tā šo ielu nosauca par Zvejnieku ielu.

 

Kā radās Mežrozīšu iela.

Reiz Bolderājā bija mežs. Tur auga visvisādi koki. Mežu izcirta, tā vietā sāka augt mežrozīšu krūmi. Tā radās Mežrozīšu iela.

 

Kā radās Keramikas iela.

Reiz bija vieta, kur dzīvoja tikai keramiķi. Tur taisīja keramikas šķīvjus un bļodas. Tai vietai nebija nosaukuma. Tā radās Keramikas iela.

 

Kā radās Miglas iela.

Reiz senos laikos pa Bolderāju staigāja Migla. Kur gāja, tur viss palika balts kā piens. Cilvēki viņu dzenāja no vienas vietas uz citu. Bet no vienas ielas to neizdevās aizdzīt. Šo ielu nosauca par Miglas ielu.

 

Kā radās Miglas iela.

Reiz senos laikos Migla staigāja pa Latviju, bet apmaldījās Bolderājā. Tā aizmiga un gulēja 3 dienas. Cilvēki gāja pie Dieva un lūdza, lai Miglu aizdzen prom. Dievs Miglai atvēlēja vienu ielu un tā radās Miglas iela.

 

Kā radās Lielā iela.

Reiz viens vīriņš domāja kā nosaukt ielu, kura bija ļoti gara. Sēdēja zem ābeles, viņam uz galvas uzkrita ābols. Vīriņam uzreiz iešāvās prātā doma- tā būs Lielā iela!

 

Kā radās Brūžu iela.

Sensenos laikos galvenā celtne vienā ielā bija alus brūzis. Tā šo ielu nosaukuši par Brūžu ielu.

 

Kā radās Dziesmas iela.

Reiz senos laikos Buļļuciemā bija kāda maza ieliņa. Visiem tur patika pulcēties un dziedāt. Cilvēki gāja rotaļās un līksmoja. Kādā vakarā pēkšņi atskanēja mežonīgs rūciens. No meža iznāca milzīgs lācis un metās virsū dziedātājiem. Visi muka, kur acis rādīja. Kopš šīs dienas neviens šajā vietā nepulcējās, bet ielu nosauca Dziesmas vārdā.

 

Informāciju sagatavoja:

Dace Timule

izglītības metodiķe